Kopīgais un atšķirīgais jēdzienos, prece, pakalpojums, produkts, pirkšanas lēmums un patērēšana

Jēdzienu definīcijas

Lai izprastu kopīgo un atšķirīgo jēdzienos prece, pakalpojums, produkts, pirkšanas lēmums un patērēšana. Vispirms apskatīsim šos jēdzienus atsevišķi.

Pirmkārt apskatīsim jēdzienu prece. Kas ir prece?

Pēc letonikas datubāzes informācijas prece ir jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta, priekšmets vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību, ir paredzēts lietošanai vai citam ar patēriņu saistītam mērķim un kam var noteikt vērtību, to pērkot vai pārdodot tirgū.[1]

Konkurences likumā prece ir skaidrota kā „ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū”.[2]

Pēc Maritas Rurānes domām, prece ir fiziska vienība, objekts vai pakalpojums, kas spēj apmierināt patērētāja vajadzības vai vēlmes un kas tiek piedāvāts tirgum, lai to pārdotu, iegādātos vai patērētu.[3]

Autors apkopojot visas trīs šīs preču definīcijas nonāca pie sekojošas definīcijas, ka prece ir ķermeniska vai bezķermeniska lieta, priekšmets vai pakalpojums, kas spēj apmierināt patērētāja vajadzību vai vēlmes, ir paredzēta lietošanai vai citam ar patēriņu saistītam mērķim un kam var noteikt vērtību vai cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū.

Otrkārt apskatīsim jēdzienu pakalpojums. Kas ir pakalpojums?

Saskaņā ar patērētāju tiesību aizsardzības likumu pakalpojums irpersonas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tāsizpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņāar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esošalieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts. Noiepriekš minētās definīcijas izriet, ka par pakalpojumu uzskatāms plašs darbību loks,kuru savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz pakalpojuma sniedzējs.[4]

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem pakalpojums ir atbilstoši personas saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai par atlīdzību vai bez tās veikta pasūtījuma izpilde vai noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru iznomā kādu lietu, izgatavo jaunu lietu, uzlabo vai pārveido esošu lietu vai tās īpašības, vai veic darbu, vai gūst nematerializētu darba rezultātu, vai arī veic preču tirdzniecību.[5]

Pēc Filipa Kotlera domām, pakalpojums ir jebkāda darbība vai veikums, ko viena puse var piedāvāt otrai pusei un kas ir netaustāms, un kura rezultātā neveidojas īpašumtiesības uz kaut ko. Tā sniegšana var būt un var nebūt saistīta ar fizisku produktu.[6]

Kotlers arī uzsver, ka četras galvenās iezīmes, kas raksturīgas pakalpojuma: netaustāmība, nešķiramība, dažādība un bojāšanās.

Autors apkopojot visas trīs šīs pakalpojumu definīcijas nonāca pie sekojošas secinājuma, ka visas šīs trīs definīcijas ir ļoti līdzīgas pēc satura. Autors uzskata, ka vislabāk pakalpojuma definīcija ir izteikta Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos.

Treškārt, apskatīsim jēdzienu produkts. Kas ir produkts?

Pēc Valērija Praudes domām, produkts ir viss, kas var apmierināt patērētāju vajadzības (pieprasījumu) un tiek piedāvāts tirgū.[7]

Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca produktu definē sekojoši:

1. cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja);
2. viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām;
3. kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts;
4. pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces.[8]

Produkts (izcelsme – vācu Produkt < latīņu productus ‘radīts, ražots’) — priekšmets, viela, enerģija, informācija utt., ko iegūst fiziska un/vai garīga darba rezultātā.

Pēc Tildes skaidrojošās vārdnīcas produkts ir:

1. priekšmets, viela, enerģija, informācija utt., ko iegūst fiziska un/vai garīga darba rezultātā
2. viela, vielu savienojums, kas veidojas dabā.
3. uzturlīdzeklis; izstrādājums, kas gatavs ēšanai vai no kā gatavo ēdienu;
4. viela, savienojums, ko iegūst no citām vielām, savienojumiem;
5. apstākļu, vides iedarbības rezultāts.[9]

Autors apskatot šīs definīcijas secināja, ka vislabāk produkta definīcija ir V. Praudes definīcija, ka produkts ir viss, kas var apmierināt patērētāju vajadzības (pieprasījumu) un tiek piedāvāts tirgū.

Ceturtkārt, apskatīsim jēdzienu patērēšana. Kas ir patērēšana?

Pēc vārdnīcas „Farlex” informācijas, patērēšana ir preču izmantošana lai apmierinātu vajadzības.[10]

Pēc ekonomikas skaidrojošās vārdnīcas patērēšanas ir preču izlietošana, iztērēšana vai pakalpojumu izmantošana saimniekošanas pēdējā posmā (t. i., pēc ražošanas, sadales un maiņas).[11]

Patērēšana un izvēle atkarīga no patērētāja resursiem: intelekta, attieksmes, nostādnes, uztvere, dzīves stils, patērētāja profesionālā kompetence, sociālā nostādne, emocionālā, ierosme, iztēle, vērtīborientācija, starpkultūru uztvere, zināšanas patērētāja aizsardzībā, prasme novērtēt sevi.

Patērētājs lēmumu par patērēšanu pieņem atbilstoši savām vajadzībām, interesēm, informētībai, kā arī ņemot vērā sociālās sekas.

Autors apkopojot visas trīs šīs preču patērēšanas definīcijas nonāca pie sekojošas definīcijas, ka patērēšana ir preces vai pakalpojuma lietošanas vērtības realizācija, lai apmierinātu radušās vajadzības.

Piektkārt, apskatīsim jēdzienu pirkšanas lēmums. Kas ir pirkšanas lēmums?

Pieņemot pirkšanas lēmumu, patērētājs vadās no: izmaksām, ieguldījuma efektivitātes, individuālajām iespējām. Lēmums ir psiholoģiski motivēts- vajadzības, aktualitāte, nostādnes, intereses, vēlmes, vērtīborientācija. Patērēšanas izvēle pamatojas uz patērētāja pašizjūtu, attieksmi un motivāciju.

 

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mācību centra informācijas, pirkšanas lēmumu ietekmē sekojoši faktori:

1. personīgie faktori jeb patērētāja individuālās iezīmes, kas ietekmē lēmuma pieņemšanas procesu;
2. psiholoģiskie faktori jeb patērētāja garīgo procesu elementi;
3. sociālie faktori raksturo draugu un ģimenes locekļu ietekmi uz pirkšanas lēmumu pieņemšanas procesu.[12]

Pēc V. Praudes un Michale J. Baker domām pirkšanas lēmuma pieņemšana ietekmējošie faktori ir:

1. ekonomiskie faktori. Ekonomiskie faktori ietekmē visus pārējos faktorus, ar tiem tieši iedarbojoties uz konkrētā cilvēka rīcību;
2. sociālie faktori. Sociālie slāņi ir salīdzinoši stabilas sabiedrības grupas, kurās apvienojas cilvēki ar līdzīgām dzīves vērtībām, interesēm un rīcības principiem;
3. kultūras faktori. Liela grupa faktoru, kas ietekmē vajadzību attīstību, bet rezultātā – arī pircēju rīcību tirgū, saistīta ar kultūras attīstības līmeni, nacionālajām īpatnībām, reģiona ģeogrāfisko izvietojumu;
4. personiskie faktori. Pie personiskajiem faktoriem: vecuma grupu un dzīves cikla posmi;
5. psiholoģiskie faktori.   Pie pircēju psiholoģiskajiem faktoriem pieder: motivācija; uztvere; apguve; pārliecība; nostāja; ieradumi. ^[13]

Apskatot šīs definīcijas autors nonāca pie secinājuma, ka pirkšanas lēmums ir process, kurš sevī ietver lēmumus, kurus pieņem patērētājs pirms produkta vai pakalpojuma iegādes, pēc produkta vai pakalpojuma iegādes un produkta vai pakalpojuma iegādes laikā.

 

Kopīgais jēdzienos, prece, pakalpojums, produkts, pirkšanas lēmums un patērēšana.

Apskatīsim vispirms kopīgās īpašības, kas ir jēdzienos, prece, pakalpojums, produkts, pirkšanas lēmums un patērēšana.

Jēdzienu produkts un prece var izmantot kā aizstājošus jēdzienus jēdzienam pakalpojums, jo konkurences likumā prece ir skaidrota kā „ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū” un, ja to salīdzina ar ekonomikas skaidrojošo vārdnīcu, kur produktu definē sekojoši: cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja), varam secināt, ka lai aizstātu vārdu pakalpojums varam izmantot, vārdu produkts vai prece.

Jēdzienu produkts un pakalpojums kopīgā īpašība ir tāda, ka prece un pakalpojums var iekļauties viens otrā. Tā piemēram iegādājoties „Vertu” telefonu klients iegūst gan telefonu, gan arī servisu, kas palīdz klientam atrisināt dažādas problēmas 24 stundas 7 dienas nedēļā.

Jēdzienam patērēšana ar preci un pakalpojumu ir kopīgs tas, ka šo jēdzienu var attiecināt uz abiem jēdzieniem, jo patērēšana ir preces vai pakalpojuma lietošanas vērtības realizācija, lai apmierinātu radušās vajadzības.

Pirkšanas lēmums vienlaicīgi darbojās arī ar patērēšanu, piemēram, cilvēks, kad jau ir iegādājies noteiktu produktu vai pakalpojumu, lietojot viņš tā teikt lemj par to vai kādreiz viņš šo produktu vai pakalpojumu iegādāsies vēlreiz.

Atšķirīgais jēdzienos, prece, pakalpojums, produkts, pirkšanas lēmums un patērēšana.

Tagad apskatīsim jēdzienu prece, pakalpojums, produkts, pirkšanas lēmums un patērēšana atšķirīgās pazīmes.

Patērēšanas lēmuma pieņemšana ir atkarīga no patērētāja resursiem: intelekta, attieksmes, nostādnes, uztvere, dzīves stils, patērētāja profesionālā kompetence, sociālā nostādne, emocionālā, ierosme, iztēle, vērtīborientācija, starpkultūru uztvere, zināšanas patērētāja aizsardzībā, prasme novērtēt sevi, bet pirkšanas lēmums ir atkarīgs no izmaksām, ieguldījuma efektivitātes, individuālajām iespējām.

Produkts ir taustāms, bet parasti pakalpojums nav. Piemēram, nav iespējams sataustīt procesu, kad tiek no viena konta pārskaitīta nauda uz otru, un šis process ir pakalpojums.

Produkti ir daudz vairāk standartizēti nekā pakalpojumi, pakalpojumi var ļoti atšķirties viens no otra. Piemēram, produkts kā sulas paka, visā pasaulē ir apmēram pēc vienāda izskata un kritērijiem, bet piemēram, pakalpojums matu griešana, var ļoti atšķirties pat pie vienas un tās pašas frizieres, jo divas reizes vienādi matus nogriezt ir ļoti grūti. Tas ir tādēļ, ka cilvēku darbību var ietekmēt dažādi faktori, piemēram , garastāvoklis tajā diena, fiziskā pašsajūta un citi faktori.

Pakalpojumus parasti atšķirībā no precēm neskaita, bet gan mēra līmeņos. Piemēram, augsta līmeņa pakalpojums vai zema līmeņa pakalpojums.

Produkti ir ilgāk paliekoši parasti nekā pakalpojumi. Parasti, iegādājoties kādu produktu viņš kalpo ilgāk nekā kāds pakalpojums. Piemēram, iegādājoties pildspalvu to var izmantot mēnešiem līdz pildspalvai beigsies tinte un, kad vien vēlas, bet piemēram, pakalpojums, kas tiek sniegts kafejnīcā, beidzās tajā mirklī, kad tiek atstāta kafejnīca un to nevar paņemt uz mājām un lietot atkal.

Pakalpojumu arī nav iespējams, kā preces saglabāt, lai to izmantotu vēlāk, tā piemēram, ja klients nokavē tikšanos ar savu advokātu, tad šo pakalpojuma laiku vairs nevar atgūt. Kā arī, tukšas viesnīcu istabas, neizpārdodas teātra biļetes – visiem šiem pakalpojumiem vērtība ir zudusi.

Pakalpojums nav ķermeniska lieta, kā prece, pakalpojums rodas darbībā.

Produktu var aprakstīt precīzāk nekā pakalpojumu. Piemēram, produktu kā televizors var aprakstīt ļoti precīzi, var aprakstīt televizora ekrāna izmēru, izšķirtspēju, kontrastu un citas īpašības. Bet pakalpojumu kā bērnu pieskatīšana, ir grūti aprakstīt, jo patērētājam ir daudz atšķirīgāki priekšstati par to, kādam pakalpojumam ir jābūt.

Pakalpojumu pirms tas nav iegādāts, atšķirībā no produkta, nevar aptaustīt, ieraudzīt, sagaršot, sajust u.t.t Piemēram, pirms neesi saņēmis slēpes atpakaļ no servisa, nav zināms cik labi būs viņas ievaskotas.